Radošs maratons. Saruna ar Regīnu Kaupužu

25 Aug

Print pagePDF page

Gunta Bāliņa

“Četrsimt gadu, kopš pastāv klasiskā deja, nebeidzas strīdi par to, kas tad īsti ir balets. Ko tajā drīkst, un ko nedrīkst? Kas ir likumīgs, un kas ir bandubērns? Kas paliekošs, un kas pieskaitāms modes untumiem? Es noteikti neatklāšu neko jaunu, jo daudzi jau pirms manis snieguši un droši vien vēl pēc manis sniegs vienkāršu atbildi. Jādejo! Nevis jāsporto, nevis jāizrāda tērpi, nevis pantomīma jāveido, bet pirmām kārtām jādejo! Jāsavij kustība pēc kustības muzikāli izteiksmīgā audumā, kur atrodas vieta arī visam citam – mīmikai, žestiem, reveransiem, pat vārdiem, dziesmai, iebrēcieniem, dzīvam zirgam uz skatuves, feieriskiem trikiem utt. Visam atrodas vieta. Bet ne galvenā. Ja arī triku pietrūks, bet cilvēks dejos – bez mūzikas, bez tērpa, bez gaismām, sevī iegrimis, kaut kam par godu, kaut ko lūdzot vai nīstot, vai priecinot – būs deja. Būs balets!” (Māris Liepa)

Ar šiem vārdiem par paliekošām vērtībām baleta mākslā, ko teicis viens no ievērojamākiem 20. gs. baletdejotājiem Māris Liepa, vēlos ievadīt sarunu ar Regīnu Kaupužu – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV), Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) pedagoģi un repetitori, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) docenti, Latvijas Baleta un dejas ģildes un Starptautiskā Baltijas Baleta konkursa dibinātāju. Nesen Regīna Kaupuža kļuvusi arī par Dejas balvas žūrijas priekšsēdētāju.

Gunta Bāliņa. Regīna, Tev šis pusgads ir bijis ļoti piesātināts ar baleta mākslas aktivitātēm! Tu visu laiku esi bijusi ceļā un radošajā procesā?

Regīna Kaupuža. Jā, šis pusgads ir bijis viens milzīgs skrējiens un piesātināts ar baleta mākslu un baleta izglītības aktualitātēm! Bet sākšu visu pēc kārtas – vispirms pie radošā maratona jāmin Žaka Ofenbaha pasaku opera “Orfejs pazemē”, kuras pirmizrāde notika 2. un 4. februārī, atzīmējot JVLMA operstudijas “Figaro” 20 gadu pastāvēšanas jubileju. Tas bija aizraujošs darbs ar operstudijas māksliniecisko vadītāju, profesoru Viesturu Gaili, un mūžam radošo režisoru Uģi Brikmani. Šajā iestudējumā varēja ļauties izdomai, asprātībai un jautrībai. Šī opera, kurai komponists devis apzīmējumu “operete”, spoži apliecina Ofenbaha bagātīgo fantāziju, aizraujošo izdomu. Slavenais kankāns tika veidots jaunās kustībās un pēc publikas ovācijām tika atkārtots uz bis.

G. B. Arī no savas puses gribu tevi apsveikt ar šo izcilo un asprātīgo horeogrāfisko iestudējumu. Tavs veikums novērtēts arī presē… “Divdesmit sešiem dalībniekiem uz skatuves un iestudējuma radošajai grupai, kurā nenovērtējama loma ir horeogrāfei Regīnai Kaupužai, izdevusies tik dzīva, kvalitatīva un interesanta izrāde, ka to droši varētu iekļaut LNO Jaunās zāles repertuārā.” (Inese Lūsiņa, “Vulkāna izvirdums”, “Diena”, 19.02.2017.)

Savukārt šovasar Maskavā notika XIII Starptautiskais baleta konkurss, kurā piedalījās mūsu LNOB solists Kārlis Cīrulis un Latviju pārstāvēja arī Evelīna Godunova, kura nu jau vairākus gadus ir Seulas baleta vadošā soliste. Tev bija iespēja klātienē redzēt tā norisi un, protams, gūt milzīgu gandarījumu par mūsu dejotāju panākumiem – Evelīnai pirmā vieta un zelta medaļa, savukārt Kārlim – trešā vieta. Bet bija vēl viens nozīmīgs notikums – par to pastāsti mazliet izvērstāk!

R. K. Domājot par Latvijā iedibinātā Starptautiskā Baltijas baleta konkursa attīstības ceļu, uzsākām sarunas par sadarbības iespējām ar pasaules pazīstamākajiem un izcilākajiem baleta konkursiem un rezultātā saņēmām uzaicinājumu kļūt par Starptautiskās baleta konkursu federācijas biedriem. Tā nu šī gada jūnijā piedalījāmies federācijas ģenerālajā asamblejā un tikām uzņemti federācijas kandidātos. Kopā bijām trīs kandidāti – ASV Starptautiskais baleta konkurss Džeksonā, kas ir viens no pazīstamākajiem pasaulē, Lozannas baleta konkurss ar jau 40 gadu pieredzi un mēs, Starptautiskais Baltijas baleta konkurss. Par to man patiess prieks! Starptautiskā baleta konkursu federācija ir dibināta 2005. gadā,  X Maskavas Starptautiskā baleta konkursa laikā, un kā patstāvīga juridiska organizācija darbojas kopš 2006. gada. Šobrīd federācijā apvienojušies 18 dažādu valstu nozīmīgākie baleta konkursi un festivāli.  Tā priekšsēdētājs kopš 2007. gada ir Sergejs Usanovs (Сергей Усанов). Viņš ir arī Starptautiskā P. Čaikovska pianistu konkursa federācijā – interesanti ir tas, ka abi šie konkursi Maskavā notiek vienlaicīgi. Domāju, tam ir savs loģisks skaidrojums, jo deja nepastāv bez mūzikas un ritma. Jāatzīmē, ka XIII Starptautiskā Maskavas baleta konkursā galvenais vērtēšanas kritērijs bija tieši muzikalitāte, tās izpratne un izpildījuma precizitāte. Par to runāja gan pedagogi, gan žūrija, gan kritiķi. Un es pilnīgi piekrītu, jo šajā konkursā žūrijas augstāko novērtējumu izpelnījās tieši tie sniegumi, kas bija unisonā ar mūziku.
Starptautiskā baleta konkursu federācija dibina radošus sakarus ar starptautiskiem baleta konkursiem un festivāliem, dalās pieredzes, informācijas un viedokļu apmaiņā, organizē starptautiskus koncertus un popularizē konkursu darbību pasaulē. Tomēr federācijas galvenais uzdevums ir jaunu talantīgu dejotāju meklējumi un palīdzība tiem profesionālās meistarības pilnveidē.

G. B. Apsveicu! Bet, tikko Tu atgriezies no Maskavas, jau nākamais projekts bija priekšā!

R. K. Jā! Atgriezos ar ļoti lielu gandarījuma sajūtu par to, ka mūsu Latvijas balets ir izskanējis pasaulē. Tika novērtēti mūsu dejotāji un horeogrāfe Milana Komarova. Daudzi preses pārstāvji atzinās, ka ir daudz laba dzirdējuši par mums, un tas, protams, bija ļoti patīkami! Pasmēlos arī idejas savam konkursam.
Bet jau pēc dažām dienām sākās mans nākamais projekts – no 23. līdz 30. jūnijam RHV audzēkņi ar Uģa Prauliņa baletu “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” piedalījās vienā no vecākajiem un populārākajiem bērnu teātra festivāliem pasaulē – 57. Starptautiskajā Bērnu teātra festivālā Šibenikā, Horvātijā. Šajā festivālā piedalījāmies jau otro reizi. Pirmā dalība bija pirms pieciem gadiem. Šoreiz festivāla ietvaros dejojām uz atklātās skatuves Šibenikā un jaunuzceltā kultūras namā Drnišā. Projektu atbalstīja VKKF. Jau otro reizi balets iepriecināja un pārsteidza horvātu skatītājus ar savu aizrautīgo mūziku, skolas audzēkņu izcilo dejojumu un izrādes spilgto noformējumu. Īpašo kvalitāti palīdzēja radīt Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieki Kristaps Jaunžeikars, Andžejs Signarskis un Žans Mergoļds, kā arī gaismu mākslinieks Kārlis Kaupužs, izrādes asistente Ieva Kārkliņa un rekvizītu un dekorāciju meistars Artūrs Trokšs. Skolotājs Marians Butkevičs sagatavoja izrādes solistes Jolantu Lazdāni un Kristu Štrausu. Paldies visiem audzēkņiem, kas viesizrādēm gatavojās ar lielu aizrautību un milzīgu atbildību. Panākumi bija ļoti lieli, un izrādes fināla īru deju bija jādejo divas reizes!

G. B. Beidzot atpūta?

R. K. Es jau cerēju, ka beidzot sāksies atvaļinājums, bet tomēr vēl nē! Jūnijs beidzās skaisti, bet jūlijs piedāvāja jaunus izaicinājumus. Sadarbību atkal piedāvāja operas studija “Figaro” un Viesturs Gailis, kurš uzaicināja piedalīties Bērnu operas svētkos LVM dabas parkā Tērvetē ar izrādi “Eža kažociņš”. Atteikties nevarēju!
Bērnu operas svētki Tērvetē norisinās jau ceturto gadu. Šogad 8. jūlijā pirmizrādi piedzīvoja Ādolfa Skultes pasaku opera bērniem “Eža kažociņš”. Opera veidota pēc Artūra Birnsona libreta, un salīdzinājumā ar Viļa Plūdoņa pasaku tajā spilgtāk un plašāk atainota cīņa starp labo un ļauno. Ezītis ar saviem draugiem Zaķi, Vāveri, Stirnu, Lāci un suni Čapu pretnostatīti Ļaunajam burvim un kalpiem – Mošķi, Nagažu, Spīganu un diviem Tīģeriem. Operstudijas “Figaro” iestudējums Viestura Gaiļa vadībā tika veidots tieši Tērvetes opersvētkiem. Iestudējumā piedalījās vairāk nekā divdesmit “Figaro” solisti, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvente Krista Veide, un 1.–3. klašu audzēkņi Terēza Zabarovska, Lauma Vainauska, Ilana Jeļičeva, Milana Smirnova, Gundega Reinika un Marta Mulareka. Šis iestudējumā Anneles kalns kļuva pat skatuvi, mežs veidoja dekorācijas, pa ceļu brauca īsta kariete, kurās īsts ugunskurs, un izrādē tika iesaistīti arī bērni – skatītāji, kuriem tika piedāvātas sivēntiņu lomas un jautras rotaļas. Daudzas interesantas situācijas veidojās izrādes laikā. Sanāca ļoti atraktīva izrāde,  kas raisīja dalībniekos un skatītājos pozitīvas emocijas. Manuprāt, ir svarīgi audzēkņiem baletskolā iemācīt izprast uzstāšanās prieku ne tikai uz LNOB skatuves, bet arī citos radošos projektos kā, piemēram, šī opera, kurā ir deja, saturiskā darbība un pamatīga līdzdarbošanās. Un šajā reizē viņi jutās kā aktieri! Tieši tāpat kā “Sniegbaltītē un septiņos rūķīšos”, kurā skatuves telpa ir pazīstama jau no pirmās klases, bet reizēm ir neordināras skatuves un jāsaprot, kā tajās dejot un piepildīt telpu. Tā bērniem ir laba pieredze izpratnei par dejas telpas izmantošanas iespējām. Vienlaikus viņi kļūst atvērti dažādiem projektiem.
Bet, protams, ar to vēl viss nebeidzās! Rīgas Horeogrāfijas vidusskola saņēma uzaicinājumu piedalīties Senās mūzikas festivālā, kura ietvaros 7. jūlijā notika Henrija Pērsela operas “Didona un Enejs” uzvedums. Rīgas Svētā Pētera baznīcā operu skatītājiem piedāvāja “Coin du Roi” – vienīgā privātā operkompānija Itālijā, kuras uzmanības lokā ir opermūzika, kas tapusi pirms romantisma ēras. “Coin du Roi” gan respektē skatuves darbu vēsturisko izcelsmi un autoru ieceres, gan nebaidās eksperimentēt un radoši pieiet operu iestudējumiem, meklējot tiltus starp seno un mūsdienīgo un saviem uzvedumiem izraugoties ar īpašu šarmu apveltītas vietas. Šis projekts tapa ļoti ātri, jo divās dienās bija jāapgūst jau zināma horeogrāfija. Jāatzīst, ka izpildījums bija ļoti interesants! Projekts tika īstenots sadarbībā ar “Latvijas koncertiem”.

Falstafs2

G. B. Kā noprotu, tad tavs vasaras maratons turpinājās?

R. K. Jā, tūlīt bija jādodas atpakaļ uz Horvātiju, Bračas salu, kur biju uzaicināta pasniegt meistarklases. Šīs meistarklases organizē un vada dejotāja Almira Osmanoviča. Diemžēl nevarēju tur būt visu piedāvāto laiku, jo nākošais projekts jau “spieda uz papēžiem”.
Tas bija brīnišķīgs Gunta Gailīša piedāvājums veidot horeogrāfiju Džuzepes Verdi komiskās operas “Falstafs” iestudējumam 25. Starptautiskajos Siguldas Opermūzikas svētkos. Iestudējuma pirmizrāde notika 29. jūlijā Siguldas pilsdrupu estrādē. Džuzepes Verdi brīnišķīgais, asprātīgi un dzīvespriecīgi veidotais darbs vienlīdz emocionāli pārsteidza, aizrāva un iepriecināja gan iestudējuma dalībniekus, gan publiku. Operas panākumus garantēja diriģents Atvars Lakstīgala, režisors Guntis Gailītis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa un fantastiski radošie, lieliskie solisti Pjērs Īvs Privo, Maija Kovaļevska, Kalvis Kalniņš un citi, kā arī festivāla koris un orķestris un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas dejotāji. RHV audzēkņiem mūzikas sarežģītā partitūra bija īsts cietais rieksts. Arī būt kopdarbībā ar tik spēcīgām personībām bija atbildība un krietns izaicinājums. Bet pēc izrādes nerimstošie aplausi, ovācijas, prieks, pozitīvās emocijas, lepnums un gandarījums par paveikto ir patiesās vērtības, kas ilgi paliks atmiņā, dos spēku un drosmi jauniem izaicinājumiem.

dav

G. B. Un noslēgumā…

R. K. Un visam noslēgumā – no 17. līdz 30. jūlijam Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā sadarbībā ar ASV Atklāto pasaules dejas fondu (Open World Dance Foundation) un Latvijas Baleta un dejas ģildi jau otro reizi tika rīkoti Starptautiskie vasaras intensīvie kursi krievu klasiskās dejas skolas tehnikas apguvē audzēkņiem un skolotājiem. Kursus vadīja izcili krievu un franču klasiskā baleta skolas pedagogi. Krievu klasiskās dejas tehnikas nodarbības vadīja Sanktpēterburgas A. Vaganovas Krievu baleta akadēmijas profesore Irina Trofimova, kā arī Amerikas baleta teātra (American Ballet Theatre) soliste, savulaik Krievu baleta akadēmijas audzēkne Jekaterina Ščelkanova. Franču klasiskās dejas tehnikas nodarbības vadīja kādreizējā Parīzes Grand opera baleta zvaigzne profesors Sirils Atanasofs (Cyril Atanassoff). Raksturdeju tehniku dalībnieki apguva pedagoģes Elenas Šerstņevas vadībā. Aktiermeistarības nodarbības vadīja temperamentīgais Sanktpēterburgas A. Vaganovas Krievu baleta akadēmijas skolotājs Aleksandrs Stepins. Meistarklasēs piedalījas 45 audzēkņi un 30 pedagogi no ASV, Polijas, Ķīnas, Japānas, Turcijas, Lietuvas un Latvijas. Intensīvo vasaras kursu nobeiguma pasākums notika Latvijas Nacionālās operas un baleta Jaunajā baleta zālē.
Praktiskās nodarbībās audzēkņi papildināja savas zināšanas un stiprināja prasmes kustību izpildījuma tehnikas apguvē, iepazina jaunas raksturdeju un aktiermeistarības etīdes. Meistarklašu nobeiguma koncertā dalībnieku sniegums bija vērienīgs un izcils. Koncertu noskatījās vairāk nekā 100 skatītāju.

Meistarklases

G. B. Visa šī maratona laikā ir bijis arī viens ļoti nozīmīgs notikums tavā pedagoģiskajā darbā – tev tika pasniegta Latvijas Nacionālā kultūras centra iedibinātā Cimzes balva izcilākajiem kultūrizglītības skolotājiem! Lai spēks, izturība, daudz radošu veikumu tavos turpmākajos nebeidzamajos maratonos!

Foto: no personiskā arhīva

Raksts vēl nav komentēts

Ieraksti komentāru