Latvijas Nacionālais balets aicina uz laikmetīgā iestudējuma „Pērs Gints” pirmizrādi

13 Oct

Print pagePDF page

28. oktobrī Latvijas Nacionālais balets aicina uz šīs sezonas pirmo pirmizrādi – ievērojamais horeogrāfs Edvards Klugs iestudēs laikmetīgo baletu „Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Mārtiņš Ozoliņš, diriģents – Farhads Stade, scenogrāfs – Marko Japels, kostīmu mākslinieks – Leo Kulašs, gaismu mākslinieks – Tomažs Premzls.

Titullomu atveidos Arturs Sokolovs, Antons Freimans vai Kristaps Jaunžeikars. Lomās – Baiba Kokina, Viktorija Jansone, Elza Leimane, Sabīne Guravska, Alise Prudāne, Annija Kopštāle, Jūlija Brauere, Laine Paiķe, Andris Pudāns, Raimonds Martinovs, Viktors Seiko un citi. Mūziku atskaņos LNO orķestris, iestudējumu papildinās arī LNO kora dziedājumi, klavieru solo un lugas teksta fragmenti norvēģu valodā.

Baletu „Pērs Gints” Edvards Klugs radījis, iedvesmojoties no Henrika Ibsena pasaulslavenās drāmas un Edvarda Grīga mūzikas. Dēkainis un laimes meklētājs Pērs Gints pēc daudziem piedzīvojumiem tālās pasaules malās kā vecs vīrs atgriežas mājās, kur viņu vienmēr gaidījusi uzticīgā Solveiga.

„Pētot Ibsena tekstus un Grīga mūziku, man nācās pārvarēt šķēršļus, lai šīs abas pasaules apvienotu jaunā laikmetīgā baletā „Pērs Gints”. Ibsena drāma dzejā rada noslēgtu visumu, savienojot reālo pasauli un Pēra iztēli, kamēr Grīga mūzika, neatkarīgi no Ibsena drāmas, veido savas impresionistiskas ainas. „Pērs Gints” manā interpretācijā ir cieši saistīts ar Ibsena vēstījumu. Lai veicinātu dinamisku un loģisku sižeta attīstību, savā libretā esmu izmantojis ne tikai Ibsena lugai radīto mūziku, bet arī citas populāras Grīga kompozīcijas – klavierkoncertu, instrumentālo kamermūziku un vairākas miniatūras,” saka horeogrāfs Edvards Klugs.

Slovēnijas Nacionālā teātra Mariborā baleta mākslinieciskais vadītājs Edvards Klugs pēdējo desmit gadu laikā guvis plašu starptautisku atzinību. Kā horeogrāfs viņš cieši sadarbojies ar Štutgartes baletu, Cīrihes baletu, Nīderlandes Dejas teātri un citām baleta kompānijām. Horeogrāfs saņēmis balvas Varnā, Maskavā, Hanoverē, Nagojā, Belgradā un Sarajevā, 2010. gadā bijis nominēts Krievijas teātra balvai Zelta maska. 2014. gadā starptautiskais dejas žurnāls „Tanz” atzina viņu par „nākotnes cerību horeogrāfijā”. Viņš saņēmis Slovēnijas augstākos apbalvojumus kultūras jomā – Prešerena fonda balvu 2005. gadā un Glazer Charter balvu 2008. gadā.

Nākamās baleta „Pērs Gints” izrādes – 29. oktobrī, 9. un 23. novembrī, 15. decembrī.

Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais patrons kopš 2015. gada ir Latvijas lielākais interneta un televīzijas uzņēmums Lattelecom. Izmantojot  Lattelecom tehnoloģiju iespējas, tiek veicināta Latvijas Nacionālās operas repertuāra pieejamība.

Latvijas Nacionālā baleta patrons ir „Skonto Būve”. Iestudējuma tapšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Biļetes var iegādāties Latvijas Nacionālās operas un „Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā.

Raksts vēl nav komentēts

Ieraksti komentāru