Izstāde „Liepāja. Balets. Personības”

10 Oct

Print pagePDF page

No 9. oktobra līdz  3. novembrim Liepājas muzejā skatāma izstāde „Liepāja. Balets. Personības”, kas veltīta Liepājas baleta trupas vēsturei no tās pirmsākumiem līdz pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem.

Alberts Kozlovskis

Attēlā: Baletmeistars Alberts Kozlovskis 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Foto no Rakstniecības un mūzika muzeja krājuma

Izstāde Liepājas muzejā tapusi sadarbībā ar teātra zinātnieci Margitu Mantiņu, Rīgas horeogrāfijas vidusskolu un Liepājas teātra vēstures zinātāju Zigurdu Akmentiņu. Tajā galvenokārt izmantoti muzeja priekšmeti no Rakstniecības un mūzikas muzeja Rakstniecības, teātra un mūzikas krātuves.

Kā uzsver teātra zinātniece Margita Mantiņa, Liepājas baletam latviešu baleta vēsturē ir svarīga vieta. Šeit strādājuši teicami klasiskā baleta mākslinieki. Liepājas baleta priekšvēsture saistās ar profesionālo Liepājas teātri, kas nodibinājās 1907. gadā. Deju iespraudumi lugās, vēlāk arī dziesmu spēlēs, operās un operetēs, bija pirmie horeogrāfiskās mākslas vēstneši Liepājas teātrī.

Jaunu pagriezienu dejas mākslas attīstībā nodrošināja jaunizveidotā Liepājas opera. Tās nelielo baleta ansambli kopš operas dibināšanas 1922. gadā vadīja baletmeistare Anna Stedelaube, iestudējot deju numurus operu izrādēs, pašai piedaloties to izpildīšanā, audzinot jauno dejotāju paaudzi.

1926. gadā Anna Stedelaube uzveda pirmo baleta viencēlienu „Leļļu pasaka”. Liepājas baleta dzīvē par zīmīgu uzskatāms 1928. gads, kad Annas Stedelaubes horeogrāfijā un inscenējumā uzveda pirmo latviešu oriģinālbaletu „Jūras teika”. Mūziku komponēja Konstantīns Veinbergs. Pati baletmeistare tajā dejoja jūras karaļa meitu.

1933. gadā Liepājas operā darbu sāka jauna baletmeistare Anna Ekstone. Jau sākot ar 1932. gadu bija vērojams jauns pagrieziens Liepājas baleta gaitās. Tas saistījās ar pastāvīga dejotāju ansambļa izveidošanos pie Liepājas drāmas.

Kad teātra repertuārā uzņēma komponista Imres Kalmana opereti „Monmartras vijolīte”, deju iestudēšanai uzaicināja dejotāju Albertu Kozlovski. Teātra direkcija bija apmierināta ar viņa darbu un uzaicināja mākslinieku kļūt par pastāvīgu baletmeistaru. Tā līdzās operas baletam radās otra trupa, kas lielākoties nāca no Alberta Kozlovska studijas. 1934. gada decembrī ar Izglītības ministra rīkojumu Liepājas opera tiek apvienota ar Liepājas Jauno teātri, iegūstot nosaukumu Liepājas operas un drāmas teātris. Līdz ar to apvienojas abas baleta trupas.

Apvienotās trupas vadību uzņemas Alberts Korzlovskis. Desmit gadu ilgajā darbā viņš iestudējis 12 baleta uzvedumus, daudzus baleta vakarus. Alberta Kozlovska laikā balets sasniedza visaugstākās virsotnes. Pirmais apvienotās trupas uzvedums bija slavenā krievu komponista Pētera Čaikovska balets „Gulbju ezers”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1935. gada februārī.

17. oktobrī plkst. 16 izstādes „Liepāja. Balets. Personības” laikā paredzēta tikšanās ar teātra zinātnieci Margitu Mantiņu, kura stāstīs par Liepājas baleta trupas vēsturi.

Liepājas muzejs atrodas Kūrmājas pr. 16/18.

 

Trackbacks and Pingbacks

  1. Oktobrī Liepājā norisinās 2. Starptautiskais Bērnu baleta festivāls | BALLET.DANCE.LV - 10/10/2013

    […] oktobris – baleta vēstures izstādes „Liepāja. Balets. Personības. 20. – 40. gadi” atklāšana plkst. 17:00 Liepājas […]

Ieraksti komentāru