Hronika: 2012.gada rudens

10 Jan

Print pagePDF page

Gunta Bāliņa

28. jūlijs. LNO balets uzsāk jauno 2012./2013.gada sezonu. Baleta trupu papildinājuši RHV jaunie baleta mākslinieki: Paulīna Duka, Jete Lakuča, Laura Jasmane, Līga Stopniece un Kristaps Lintiņš.

LNO baleta kolektīvs sveic Juku Mijake un Artūru Sokolovu kā arī Kristīni Vaņinu un Sergeju Neikšinu kopīgās dzīves gaitas uzsākot! Sveicam!

3. augusts. Latvijas Nacionālā baleta viesizrādes Krustpilī ar P.Čaikovska baletu „Gulbju ezers”. Galvenajās lomās: Odeta – Alise Prudāne, Odīlija – Margarita Demjanoka, princis Zigfrīds – Raimonds Martinovs.[..] Visus šai vakarā vienoja vēlme baudīt Čaikovska baleta mūziku un skatīt dejotāju grāciju. Un atkal skatītāju vidū bija baleta mākslā ieinteresētie no Aizkraukles, Pļaviņām, Preiļiem, Carnikavas un citām Latvijas pilsētām.

8.augusts. 13. Starptautiskais baleta festivāls „Baleta zvaigznes Jūrmalā”. Festivālu pārstāvēja Alise Šī (Alys Shee) Amerikas balets teātris un Seržs Desročes (Serge Desroches) Grācas operas balets ar pas de deux no baleta A.Adāna baleta „Korsārs” un Adagio no P.Čaikovska baleta „Gulbju ezers” 2. cēliena, Alise Renevanda (Alice Renavand) Parīzes Grand Opera un Žans Sebastjēns Kolo (Jean-Sbastien Colau) Nicas balets Mediterranee ar Hosē Martinesa horeografēto svītu izmantojot Leo Delība mūziku un Žana Sebastjēna Kolo horeografēto miniatūru „Romeo un Džuljeta” ar S. Prokofjeva mūziku. Maskavas Lielā teātra solisti Činara Alizades (Chinara Alizade) un Mihails Kočans (Mikhail Kochan) ar pas de deux no P.Čaikovska baleta „Riekstkodis” un pas de deux no B.Asafjeva baleta „Parīzes liesmas”. Latvijas Nacionālo baletu pārstāvēja Elza Leimane – Martinova un Raimonds Martinovs izpildot adagio no baleta A. Adāna „Bajadēra” kā arī skatītājiem piedāvājot iepriekšējās sezonas izskaņā notikušajā jauno horeogrāfu vakarā „Iespējams 2” veidotās oriģinālhoreogrāfijas. Īpaši atzīmējami Kijevas Modernā baleta (Kiev Modern Ballet) Radu Poklitaru veidotās miniatūras „Māte” un „Šūpļdziesma” Jeļenas Dolgin un Dmitrija Kondratjuka izpildījumā. Latvijā Radu Poklitaru pazīstams ar skandalozā S.Prokofjeva baleta „Pelnrušķīte” iestudējumu. Turpretim Jūrmalas baleta zvaigžņu festivālā piedāvātas miniatūras izcēlās ar perfektu horeogrāfisko partitūru, veiksmīgi apvienojot klasiskā baleta un laikmetīgās dejas elementus. Var piebilst, ka Radu Poklitaru ir augstas profesionālās meistarības horeogrāfs, kurš spējis pāris minūšu laikā uz skatuves iestudēt un ļaut skatītājiem izdzīvot veselu dzīvi.

Konkursi

Annija Kopštāle ir viena no jaunākajām Latvijas Nacionālā baleta māksliniecēm. 2011. gadā absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu. 2010. gadā papildinājusi zināšanas Anaheimas baleta skolā (ASV) un ir jau vairāku starptautisku konkursu laureāte – viņa ieguvusi 1. pakāpes diplomu konkursā “Kristāla kurpīte”(Ukraina, 2009), sudraba medaļu konkursā “Stora Daldansen” (Zviedrija, 2010), bronzas medaļu „Le concours international de danse classique de Grasse“ (Francija, 2010), kā arī bijusi Māra Liepas stipendiāte un Latvijas Kultūras Ministrijas diplomande.Pērn, veiksmīgi startējot Pekinas pirmajā internacionālajā baleta un horeogrāfijas konkursā, ieguvusi uzaicinājumu piedalīties tradīcijām bagātajā “7. Helsinku internacionālā baleta konkurss” kurš norisinājās no šī gada 28.maija līdz 7.jūnijam. Šogad tajā piedalījās deviņdesmit dalībnieku no divdesmit deviņām dažādām pasaules valstīm. Par dalību konkursā Annija Kopštāle saka:

Konkursā šoreiz piedalījās 100.dalibnieku no 29 valstīm. Konkurss norisinājās no 28.05-7.06 Helsinku operas un baleta teātrī.

Šis bija mans piektais starptautiskais balets konkurss. Uz konkursu devos viena, bet palīdzēja sagatavoties mana RHV pedagoģe Indra Lapšina, kura mani jau skolas laikā sagatavoja trim starptautiskiem baleta konkursiem: Ukrainā, Zviedrijā un Francijā. Piedalīšanās šajā Helsinku konkursā sniedza vienreizēju pieredzi, pirmkārt, ieguldītais darbs baleta zāle slīpējot savas klasiskās baleta variācijas un modernās dejas numurus, jo konkursam gatavojoties jābūt pārliecinātam , ka spēsi arī uz skatuves, žūrijas priekšā nodejot pat labāk kā esi gatavojies, jo apkārtēja spiedze ir milzīga it sevišķi ja uz konkursu dodies viens bez pedagoga, jo visa atbildība ir tikai uz paša pleciem. Protams, piedalīšanās šādā konkursā sniedza iespēju uzzināt aktuālākās novitātes baleta pasaulē, redzēt gan jaunas horeogrāfijas, gan arī klasiku, kā arī nodibināt kontaktus ar citzemju pārstāvjiem un iegūt jaunus draugus. Konkursa laikā notika meistarklases pie daudziem pedagogiem no Somijas, Francijas, Anglijas to skaitā arī žūrijas locekļi pasniedza stundas un dalījās pieredzē.

“7 Helsinku Internacionālā baleta konkursa žūrija:

Kenneth Greve, President of the Jury (Finnish National Ballet), Feng Ying (National Ballet of China), Madeleine Onne (The Hong Kong Ballet), Nina Ananiashvili (State Ballet of Georgia), Jorma Elo (choreographer, Boston Ballet), Kathryn Bennetts (the Royal Ballet Flanders).

Jolanta Lubēja 2009.gadā absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu L.Vikanovas klasē. Kopš 2009.gada – Latvijas Nacionālā baleta māksliniece. Latvijas Nacionālajā baletā Jolantas Lubējas repertuārā ir jau tādas lielas lomas kā Princese Florīna, Ceriņu feja, Briljants un Feja (“Apburtā princese”), Odīlija, Pas de trois, (“Gulbju ezers”), Zina (“Gaišais strauts”), Hermija un Lauma (“Sapnis vasaras naktī”), u.c. Tāpat kā Annijai arī Jolantai ir jau zināma pieredze dalībai Starptautiskajos baleta konkursos un festivālos:

Ieguvusi 3.vietu Starptautiskajā Jauno dejotāju konkursā Stora Daldansen Zviedrijā (2008). Māra Liepas fonda stipendiāte (2006, 2007, 2008). 2009. gadā saņēmusi Latvijas republikas Kultūras ministrijas balvu par sasniegumiem Starptautiskajā baleta konkursā Zviedrijā. Par dalību Varnas Starptautiskajā baleta konkursā Jolanta saka:

Starptautiskais baleta konkurss Varnā ir vecākais pasaulē, dibināts 1964.gadā. Kopš tā pastāvēšanas tas nemainīgi notiek pašā karstākajā vasaras mēnesī jūlijā ( pāri 30OC) uz brīvdabas skatuves bez jumta, uz koka grīdas, bagātīgu zaļumu ieskauts, tas viss rada neatkārtojamu noskaņu.

Konkursa ziedu laiki bija padomju laikos, kad tā laureāti bija izcili dejotāji, pazīstami visā pasaulē. Mūsdienās konkurss zaudējis savu sākotnējo popularitāti, jo pastāv daudzi prestiži konkursi dažādās valstīs. Diemžēl sarucis arī konkursantu skaits un to iecienījuši Āzijas valstu dejotāji. Žūrijas sastāvā dominē pašu bulgāru un lielvalstu pārstāvji, kas ienes zināmu vienpusīgumu un subjektivitāti vērtējumā.

Konkurss neapšaubāmi ir devis vērtīgu pieredzi un pārliecību par savām spējām, iedvesmojis turpmākajam darbam. Pēc dalības tajā es secināju, ka starptautiskā līmenī Latvijas balets ir konkurētspējīgs un nebūt neatpaliek no citu valstu līmeņa.

Konkursam ir 3 kārtas:

1.kārtā es uztājos ar

Obēra „Klasisko Pas de deux”variāciju un P. Čaikovska „Apburtās princeses”variāciju no 1.cēliena.

2.kārtā

L. Minkusa „Dona Kihota” Kitrijas variāciju no sapņa ainas, L. Minkusa „Bajadēras” Gamzati variāciju, E.Leimanes – Marinovas laikmetīgo horeogrāfiju „Mzansi”.

Evelīna Godunova ieguvusi Sudraba medaļu 5. Korejas starptautiskajā baleta konkursā (Korean International Ballet Competition), kas norisinājās no šī gada 9. jūnija līdz 13. jūnijam. Konkurss notiek kopš 2007.gada un tajā ir piedalījušies daudzi talantīgi dejotāji, no kuriem daudzi kļuvuši par pasaules labāko baleta trupu māksliniekiem. Šī gada konkursā piedalījās 100 dalībnieku no visas pasaules. Evelīna Godunova absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, piedalījusies meistarklasēs Koventgārdena Karaliskajā baleta skolā un Maskavas horeogrāfijas akadēmijā. Ieguvusi 1. vietu un publikas simpātiju balvu starptautiskajā dejas konkursā Citta di Spoletto (Itālija, 2009), bijusi fināliste Grasas starptautiskajā baleta konkursā (Francija) un pusfināliste VII starptautiskajā Sergeja Lifara baleta konkursā (2). Kopš 2010. gada Evelīna Godunova ir Latvijas Nacionālā baleta māksliniece.

Medaļa nācās grūti. Pirms konkursa pārslodzes dēļ guvu traumu – mikro lūzumu un potītes saišu sastiepumu. Sagatavošanās un atveseļošanās periods bija smags un sāpīgs, bet esmu gandarīta un laimīga, ka man bija iespēja piedalīties tik prestižā konkursā, gūstot vienreizēju pieredzi! Esmu laimīga par augsto novērtējumu, bet ar to vēl nekas nav beidzies – ir cītīgi jāstrādā un jāvirzās uz priekšu!’’ saka Evelīna Godunova. Paldies manai skolotājai Ritai Harlapai par ieguldīto darbu un atbalstu grūtajos brīžos.

9. septembris. LNO balets viesojās Ventspilī ar Dmitrija Šostakoviča baletu „Gaišais strauts” (Alekseja Ratmanska hor.) Galvenās lomās bija Jūlija Gurviča (Balerīna), Viktorija Jansone ( Zina), Atrūrs Sokolovs (Pjotrs), Sergejs Neikšins ( baletdejotājs).

14.septembris. 50.gadu jubileju svin Andrejs Rumjancevs. Viens no 80/90.gadu vadošajiem LNO baleta solistiem. Pēc ārējā veidola Andrejs Rumjancevs bija īsts romantiskais varonis, arī izpildījuma cildenā, mierīgā maniere atbilda baleta aristokrātu tradīcijām. Absolūtais mūsu baleta premjers, viņš dejojis visu baleta repertuāru — no klasikas līdz mūsdienu dejas izrādēm. Sveicam apaļajā dzīves jubilejā!

20.septembris. „Latvijas Gāzes” Gada balva. Leģendārs mūžs mākslā – HARALDS RITENBERGS. Labākā baleta soliste – JUKA MIJAKE-SOKOLOVA. Labākais baleta solists – ARTURS SOKOLOVS.

Labākais 2011./2012. gada sezonas jauniestudējums skatītāju balsojumā – Ludvija Minkusa balets BAJADĒRA (diriģents Farhads Stade, horeogrāfs Aivars Leimanis, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja)

LPBA (Latvijas Profesionālā Baleta asociācija)

16. septembris. LPBA dalībnieki apmeklēja Lietuvas Valsts operas un baleta teātra baleta izrādi „Tristāns un Izolde” Kšištofa Pastora horeogrāfijā. Kšistofs Pastors Latvijas skatītājiem pazīstams kā baletu „Sidraba šķidrauts”, „Karmena”, un „Svētpavasaris” horeogrāfiju autors.

Nepamanīta pagāja vēl viena brīnišķīga jubilejas diena. 1972. gada 17.jūnijā savas mācības RHV beidza 10 absolventi (pedagogi I. Strode un J. Kaprālis). Bet tas nemazina šī desmitnieka atstātas pēdas Latvijas baleta mākslas vēsturē. Šie desmit cilvēki izrādījās burvīgi dejotāji un solisti, pedagogi, drāmas aktieri, priesteri, profesori, ministrijas departamenta direktori, kuri pēc 40 gadiem turpina strādāt mākslas vārdā.

Baleta asociācija vēl jums daudz ilgu un ražīgu darba gadu. Tatjana Madžule (Repina), Tatjana Koņika, Gunta Bāliņa, Maija Arnesa (Malnača), Regīna Kaupuža ( Kaušele), Alla Priede, Aleksandrs, Rumjancevs, Aleksandrs Barinovs, Sergejs Gluhovs, Sergejs Tjurins.

24.septembris. LNO notika Uljanas Lopatkinas un Krievijas baleta zvaigžņu koncerts Pavlova – Galā. Šis grandiozais projekts ir cieņas un atzinības paušana 20. gadsimta baleta leģendai Annai Pavlovai. Programmā Pavlova – Galā iekļauti horeogrāfijas šedevri no Mariusa Petipā un Mihaila Fokina oriģināliem iestudējumiem. Kopā ar Uljanu Lopatkinu uz skatuves dejoja Krievijas baleta zvaigznes – Marijas, Lielā un Mihaila teātru solisti, kā arī Latvijas Nacionālā baleta solisti. Raimonds Martinovs bija Uļjanas Lopatkinas partneris Pas de deux no baleta Pahita, Esmeralda un Ugunsputna duetā. Elza Leimane piedalīsies Pas de quatre, ko Žils Pero 1845. gadā radīja četrām sava laika slavenākajām baleta dīvām. Pēc tam šo programmu rādīs 22 koncertu turnejā Kijevā, Odesā, Krasnojarskā, Habarovskā, Omskā, Vladivostokā un citviet.

18.oktobris. Pirmizrāde LNB (dažādu autora mūzika) balets divos cēlienos „Otello” Horeogrāfe: Alla Sigalova , scenogrāfs: Andris Freibergs , kostīmu māksliniece: Kristīne Pasternaka , gaismu mākslinieks: Dmitrijs Budkins , video māksliniece: Ineta Sipunova. Galvenajās lomās: Seržs Derošs ( Otello), Ieva Rācene ( Dezdemona), Andris Pudāns (Jago), Evelīna Godunova (Emīlija), Arturs Skuteļskis (Kasio), Artūrs Sokolovs (Rodrigo), Sabīne Guravska (Bjanka).

20.oktobris. Liepājas teātrī notika „Leona Brunava vārdā nosauktais I starptautiskais bērnu baleta festivāls”. Pasākums bija veltīts horeogrāfa un baletmeistara piemiņai, jo Leons Brunavs ir devis nozīmīgu ieguldījumu baleta mākslā Latvijā un arī Krievijā. Liepājai viņa vārds ir nozīmīgs ar to, ka 1971. gadā viņš pilsētas Kultūras namā nodibināja Baleta studiju un tagadējās Liepājas Baleta studijas vadītāja Ingrīda Lūre ir Leona Brunava audzēkne. Pasākumu ir ieplānots izvērst par ikgadēju tradīciju, pasniedzot Leona Brunava piemiņas balvu, un piesaistot tam aizvien plašāku starptautisko auditoriju. Nozīmīgi panākumi šajā ziņā ir gūti jau pirmajā gadā, jo festivālā piedalījās Jeruzalemes (Izraēla) baletskolas vadītāja Nadja Timofejeva un viņas audzēkne Viktorija Dorodna. Abu viešņu dalība festivālā bija iespējama ar Izraēlas vēstniecības Latvijā, Liepājas Ebreju draudzes un Liepājas pilsētas Domes deputāta Nauma Vorobeičika personīgo atbalstu. Festivālā piedalījās LNO baleta solisti Margarita Demjanoka un Artūrs Skuteļskis.

31. oktobris. Aleksandrs Osadčijs pirmoreiz iejutās klaidoņu lomā Leo Delība baletā „Kopēlija”. Galvanajās lomās redzējam: Sabīni Guravsku (Svanilda), Zigmāru Kirilko ( Francis) Iļjanu Puhovu ( lelle Kopēlija).

6.novembris. LNO ārštata baleta māksliniece un RPIVA Mūzikas un dejas pedagoģijas katedras lektore Mg.sc.soc. Sandra Vītola sekmīgi aizstāvēja savu izstrādāto promocijas darbu “Interpretācijas prasmes veidošanās deju skolotājiem studiju kursa Klasiskā deja apguves procesā” un ieguva pedagoģijas zinātņu doktora grādu nozares (dejas) pedagoģijas apakšnozarē. Sveicam Sandra Vītolu ar iegūto pedagoģijas zinātņu doktora grādu dejas pedagoģijas apakšnozarē!

7.novembris. Aleksandrs Osadčijs pirmo reizi debitēja komponista Čezare Punji un horeogrāfa Petra Zuskas miniatūrā „Marijas Sapnis”. Iestudējumā piedalījās Viktorija Jansone, Arturs Sokolovs, Ringolds Žigis, Pāvels Bartuls.

9. novembris. Ludviga Minkusa baletā „Bajadēra” Gamzati lomā debitēja Latvijas Nacionālā baleta jaunā dejotāja Jolanta Lubēja. 9. novembra izrādē „Bajadēra” Nikijas lomā iejutās Margarita Demjanoka, bet Solors bija Sergejs Neikšins.

15.novembris. “Otello” iestudējumā pirmo reizi redzējām – Otello: Aleksejs Avečkins, Dezdemona: Iļana Puhova, Jago: Aleksandrs Osadčijs, Rodrigo: Ringolds Žigis, pārējās lomās: Kasio: Arturs Sokolovs, Emīlija: Nataļja Lipska, Bjanka: Annija Kopštāle.

30. novembris – 2.decembris. Somijas pilsētā Tamperē notika Latvijas Nacionālā baleta viesizrādes.Skandināvijas lielākajā koncertzālē – Tampere Hall – tika izrādītas piecas baleta „Riekstkodis” izrādes, kuras noskatīsies vairāk nekā 10 000 skatītāju. Galvenajās lomās iejutās (Marija) Elza Leimane-Martinova, Viktorija Jansone un Sabīne Guravska, bet princi Riekstkodi atveidoja Raimonds Martinovs, Aleksejs Avečkins, Sergejs Neikšins un Viktors Seiko. Muzikālā partitūra bija Tampere Hall simfoniskā orķestra pārziņā, pie diriģenta pults – Farhads Stade.

1.decembris – 8.decembris. “Galerijā Centrs” bjia aplūkojama Eiženijas Freimanes foto izstāde “Latvijas baleta personības, temperamenti, raksturi…” Izstāde bija veltīta 2012.gada jubilāriem Ausmai Dragonei, Litai Beiris, Zitai Errss, Aleksandram Rumjancevam un Andrejam Rumjancevam.

8.decembris. A.Adāna baletā „Žizele” vilu pavēlnieces Mirtas lomā pirmo reizi debitēja Alise Prudāne.

14.decembris. Baltijas baleta festivāla direktorei Litai Beiris – 60! Sveicam nozīmīgajā dzīves jubilejā!

15.decembris! Latvijas Nacionālajam baletam – 90! Kā īpaši viesi koncertā uzstājās Hamburgas baleta prīma – latviete Anna Laudere un premjers Edvīns Revazovs, jaunās baleta zvaigznes no Maskavas Lielā Teātra – Olga Smirnova un Vladislavs Lantratovs, kā arī Sergejs Poluņins no K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas akadēmiskā muzikālā teātra. Jubilejas Gala koncerta programmu veidoja fragmenti no pēdējo 10 gadu iestudējumiem: A.Adāna baleta „Bajadēra”, „Žizele”, D.Šostokoviča” Gaišais strauts”, P.Čaikovskis „Riekstkodis, „Anna Karēņina”, Č. Punji „Pas de Quatre” un „Marijas sapnis”, A. Pjacolla „Tango Plus. Ceļojumi”, B. Asafjeva „Bahčisarajas strūklaka”A.Maskata „Tango” u.c. LNO baleta solistu sniegumā.

23. decembris. Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītā projekta „Teātris.zip” ietvaros tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas abos Latvijas Televīzijas kanālos bija skatāms Pētera Čaikovka balets „Riekstkodis”. Galvenajās lomās bija Elza Leimane-Martinova un Raimonds Martinovs, pie LNO orķestra diriģenta pults – Farhads Stade.

31. decembris. 2012. gada pēdējā dienā 60.gadu jubileju atzīmēja viens no spilgtākajiem 70. un 80.gadu LNO baleta premjeriem Aleksandrs Rumjancevs. Sveicam!

Raksts vēl nav komentēts

Ieraksti komentāru