Helēnai Tangijevai-Birzniecei 110!

13 Apr

Print pagePDF page

“Tā ir sena patiesība, ka, atšķirībā no rakstnieka, komponista, gleznotāja snieguma, skatuves mākslinieka un jo sevišķi baleta mākslinieka sniegums ir savdabīgi traģisks ar savu īslaicīgumu. Mēs strādājam, dejojam, sadegam, un tikai uz dažām stundām piedzimst un atkal aiziet nebūtībā mūsu ilgā, sūrā darbā, sirds un muskuļu darbā radītais tēls, mūžs, pasaule. Jā, mēs saņemam skatītāju mīlestību un atsaucību, saņemam aplausus un apgalvojumu, ka mūsu darbs dod prieku, palīdz dzīvot, saglabājas atmiņā. Šī atsaucība dod gandarījumu. Un tomēr –tas viss, ko mēs darām, līdzinās akordam, kurš, atrāvies no stīgas, vēl brīdi skan gaisā, līdz izplēn.” (Aleksandrs Lembergs.)

 Tangijeva-Birzniece

Latviešu baleta vēstures lappuses grezno daudzu izcilu dejotāju, baletmeistaru un pedagogu vārdi, un laikmeta zīmētajās ainās katram no viņiem piemīt sava atpazīstamība. Helēnas Tangijevas-Birznieces vārds latviešu baleta mākslas vēsturē ir īpašs. Viņa sniegusi radošu ieguldījumu visās baleta mākslas jomās – latviešu oriģinālhoreogrāfiju veidošanā, jauno baleta mākslinieku audzināšanā, klasiskā baleta vērtību saglabāšanā un latviešu tautas dejas kultūrā.

Tangijevas-Birznieces klasisko baletu inscenējumi izcēlās ar izsmalcinātu stila izjūtu un gaumi gan variācijās, gan duetos, kā arī kordebaleta dejās. Par vērienīgāko klasiskā baleta inscenējumu tiek uzskatīts 1936. gadā uzvestais Ā. Š. Adāna balets “Korsārs” ar Edīti Feiferi un Osvaldu Lēmani galvenajās lomās (diriģents – Jānis Kalniņš, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Ludolfs Liberts). Izrāde bija iestudēta profesionāli, pēc Pēterburgas Marijas teātra parauga, konsekventi saglabājot krievu klasiskā baleta tradīcijas. Pēc pirmizrādes Rīgā Latvijas Nacionālās operas balets devās viesizrādēs uz Zviedriju, kur ar lieliem panākumiem tika izrādīts “Korsārs”, J. Mediņa “Mīlas uzvara” un “Divertisments.” LNO balets saņēma vairākus Zviedrijas valsts apbalvojumus, savukārt H. Tangijeva-Birzniece – “Literis et Artibus” zelta medaļu. Turpmāk sekoja vairākkārtēji klasisko baletu atjaunojumi: L. Minkusa “Dons Kihots” (1945), P. Čaikovska “Apburtā princese” (1948, 1962) “Gulbju ezers” (1951, 1964), “Riekstkodis” (1959), A. Glazunova “Raimonda” (1954) u.c.

Pēc veiksmīgiem klasikas inscenējumiem 1947. gadā H. Tangijeva-Birzniece iestudēja savu pirmo latviešu oriģinālbaletu ar A. Liepiņa mūziku “Laima”. Iestudējumam piemita noteiktas horeogrāfiskas vērtības – klasikas un latviešu tautas dejas sintēze un lieliski izpildītājmākslinieki. “Gatves dejas” apdare un efektīvais “Rucavietis” no baleta fināla ir iekļauta latviešu tautas deju zelta fondā un ir neatņemama repertuāra sastāvdaļa visos Deju svētkos. Liels H. Tangijevas-Birznieces ieguldījums bija latviešu tautas dejas attīstībā. Vadot LPSR Valsts dziesmu un deju ansambli, tapa jauniestudējumi – “Latvju deju svīta” (G. Ordelovska apd.), “Sīkais dancis”, “Ačkups”, “Kur tu augi daiļa meita” u. c. Viņa bija I Deju svētku virsvadītāja un V Deju svētku Goda virsvadītāja.

Par šedevru kļuva 1958. gadā iestudētais M. Ravēla viencēliena balets “Bolero”. “Šis uzvedums pieskaitāms baletmeistares pilnvērtīgākajiem sasniegumiem. Te redzama nobriedušas un patstāvīgi domājošas personības īpatnējā pieeja dejas tēlu veidojumam. “Bolero” – tā ir viena krāsa, viena vienīga rakstura šķautne un viena izjūta, piepildāma ar agrāk nepazītu intensitāti. Dejas lakoniskais stāstījums izceļ vienu – spraigu, dramatisku pārdzīvojumu.” (E. Siliņa.)

1959. gadā sadarbībā ar komponistu R. Grīnblatu H. Tangijeva-Birzniece iestudēja nākamo latviešu oriģinālbaletu “Rigonda”. Mūzikas savdabība rosināja novatoriskus meklējumus horeogrāfijā, kā iznākumā baletu “Rigonda” un vēlāk arī S. Rahmaņinova “Simfoniskās dejas” varēja uzskatīt par pirmajiem mēģinājumiem horeogrāfijas simfonizēšanā latviešu baleta mākslā.

Latviešu baleta zelta klasikā iekļautas H. Tangijevas-Birznieces miniatūras: J. Vītola “Dārgakmeņi”, E. Dārziņa “Melanholiskais valsis”. 1945.–1965. g. baletmeistare iestudējusi 25 baleta izrādes. J. Štrausa balets “Pie zilās Donavas” bijis LNO baleta repertuārā vairāk nekā 40 gadus. Atzīmējot baletmeistares 110. dzimšanas dienu, “Pie zilās Donavas” atgriežas Latvijas Nacionālās operas un baleta repertuārā.

 

Sagatavoja Gunta Bāliņa

Foto no www.zudusilatvija.lv, autors nezināms

 

Raksts vēl nav komentēts

Ieraksti komentāru