Gunta Bāliņa par baleta “Korsārs” izrādi 30. martā

10 Apr

Print pagePDF page

Savas pārdomas par A. Š. Adāna baleta Korsārs” izrādi 30. martā Latvijas Nacionālajā operā un baletā vēlētos sākt ar nelielu ieskatu recenzijā, kas 1941. gadā publicēta laikrakstā “Kurzemes vārds”…

Pievēršoties baleta “Korsārs” komponistam Ādolfam Adānam (18031856), mums mazliet jāpamet skats Francijas mūzikas dzīvē 19. gs. pirmajā pusē. Kamēr Vācijā šinī laikā uzplauka instrumentālā mūzika, Francijā attīstījās skatuves mūzika: operas un balets, kurus sekmējuši spožie mākslas tempļi Lielās operas un Komiskās operas teātri. Viens no šī laika slavenākiem komponistiem ir Adāns, sevišķi komiskās operas žanrā. Adāns izceļas tieši ar savu ārkārtējo darba ražību: sarakstījis vairāk kā pussimts darbu, gan komiskās operas, gan baletus, iemantodams daudz cienītāju tiklab Francijā, kā Vācijā un citur. Bet ne visiem viņa darbiem ir bijusi paliekoša vērtība. Lielāko tiesu tie bija steigā improvizēti un rakstīti ar tendenci uz frivolu vodeviļu. Tagad šie darbi gandrīz visi aizmirsti, izņemot operu “Le Postillon de Longiumeau” un baletu “Korsārs”. Šis Adāna krāšņais balets, kas jau pagājušā sezonā valdzināja skatītājus ar savu labskanīgo mūziku, skaistajām dejām un
lielisko inscenējumu, arī šinī sezonā sniegs baleta mīļotājiem un ikkatram mākslas cienītājam neaizmirstamus brīžus. (..) Arī jaunākās paaudzes dejotājiem dota iespēja parādīt sevi no labākās puses…”

Šoreiz manu uzmanību saistīja Kārļa Cīruļa debija Verga lomā. Kopumā tas bija teicami! Viegls lēciens, oriģināli un sarežģīti kustību elementi variācijas pirmajā daļā – savdabīgs dubulto saut de basque diagonāles nobeigums, ļoti precīzas pirouettes variācijas vidusdaļā un pārliecinoša noslēguma daļa. Laikam sapriecājos pārāk ātri, jo kodas lielajā piruetē sekoja neliela kļūda – pēc profesionālā ziņā ļoti labas pārejas no grands pirouettes a la seconde uz pirouettes attitude pietrūka pieredzes un meistarības pārejai atpakaļ uz grand pirouettes a la seconde, līdz ar to nobeigums sanāca neprecīzs un neveikls. Vizuāli traucēja dažas kostīma detaļas, kas nepiegūla ķermenim un atstāja iespaidu, ka kostīms ir par lielu. Gribētu ieteikt lielāku vērību pievērst arī žestu valodai. Taču kopumā jāatzīmē, ka Kārlim šī pirmā sezona ir bijusi īpaši radoša un veiksmīga. Tās sākumā nodejots pas de trois “Gulbju ezerā”, princis Riekstkodis “Riekstkodī”, Zilais putns “Apburtajā princesē”, klasiskais bolero “Donā Kihotā” un tagad arī Vergs “Korsārā”. Atliek novēlēt daudz radošu panākumu arī turpmāk!

Tehniski precīzs, ar ļoti viegliem un augstiem lēcieniem priecēja Germana Ševčenko sniegums puķu pārdevēja lomā. Varēja vienīgi vēlēties vairāk vērības pievērst aktiermeistarībai, lai sniegums kļūtu izteiksmīgāks ne tikai tehniski, bet arī vizuāli.

Nelielas pārdomas raisīja odalisku (Annijas Kopštāles, Jolantas Lubējas, Alises Prudānes) sniegums baleta 3. cēlienā. 31. marta 4. starpdisciplinārajā zinātniskajā konferencē “Mūzikas pētījumi Latvijā” JVLMA docente Regīna Kaupuža pētījumā “Mūzikas un klasiskā baleta mijsakarība mākslinieciskā vēstījuma izpratnes apguvē” aktualizēja jautājumu par muzikalitāti klasiskajā baletā. Šajā sakarībā gribas izteikt savas pārdomas! Es ļoti augstu vērtēju A. Kopštāles tehnisko sniegumu; četras reizes trīskāršās piruetes variācijas vidusdaļā – izcili! Taču muzikālajā partitūrā ir sešas reizes! Šodien, kad visā pasaulē dejotāju tehniskajam sniegumam nav robežu, nedrīkstētu aizmirst izkopt precīzu, muzikāli izjustu, vieglu un elegantu sniegumu – ir jāspēj dejot mūzikā! Daudz atraisītāks un izteiksmīgāks ir kļuvis J. Lubējas sniegums. A. Prudānes odaliskai varētu būt vairāk pārliecības un majestātiskuma, bet kopumā meiteņu sniegums atstāja patīkamu iespaidu.

Izrādes spilgtākie tēli aktiermeistarības ziņā nenoliedzami bija Inta Roziņa Seids-pašā un Normunda Zariņa Īzaks.

Šoreiz neanalizēšu vadošo solistu sniegumu, tas lai paliek repetitoru ziņā.

Nobeigumā var izteikt tikai nožēlu, ka izrādi ir iespējams redzēt tikai vienu reizi sezonā – turklāt pie 100% skatītāju apmeklējuma! Iestudējums, kurā ir tik ļoti daudz solo lomu, sniedz iespēja jaunajiem māksliniekiem pilnveidot savu profesionālo un māksliniecisko meistarību, savukārt skatītājiem baudīt austrumnieciskā kolorītā veidoto dejas stāstu par jūras laupītājiem, viņu bezbailīgo vadoni Konrādu, viņa mīļoto meiteni Medoru un daudziem citiem Bairona poēmas tēliem.

Titulbilde: LNOB publicitātes foto.

Raksts vēl nav komentēts

Ieraksti komentāru