Balets būs mūžīgs jeb ko sagaidīt no 22. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla

16 Mar

Print pagePDF page

 

Ilva Lorence

Visi baleta mākslas entuziasti, kā arī citi interesenti noteikti gaida 22. Starptautisko Baltijas baleta festivālu, kas norisināsies no 7. līdz 24. aprīlim. 15. martā par godu gaidītajam notikumam uz viesnīcas “Gūtenbergs” jumta terases notika preses konference, kurā tika pastāstīts plašāk, ko sagaidīt no festivāla.

Vieni no pirmajiem vārdiem, ar kuriem Starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore Lita Beiris atklāja konferenci, ir: “Balets būs mūžīgs!” Ar tādu pašu patosu un enerģiju, liekas, arī sastādīta festivāla programma, piedāvājot krāšņus deju priekšnesumus no dažādām pasaules malām, aizraujošas meistarklases un inovatīvus risinājumus klasiskām vērtībām. Kā min paši organizatori, festivāla devīze joprojām ir “No klasikas līdz avangardam”, savukārt šā gada tēma ir “mīlestība”, lai pasaulē un cilvēkos vairotu labo, skaisto, cildeno un mūžīgo.

Baleta festivāla programmu veido kopumā 11 notikumi, bet lielākais uzsvars ir uz četriem no tiem. Tāpēc, ja vēl šaubies, kurus pasākumus apmeklēt, turpini lasīt šo rakstu.

Pirmais, kas būtu jāieliek sarakstā ar atzīmi “Noteikti jāredz”, ir Džordāno Čikāgas džeza dejas kompānijas izrādes. 50 gadu pieredze džeza deju mākslā, plašs repertuārs un inovatīvas idejas ir tas, kas palīdzējis Džordāno dejotājiem kļūt atpazīstamiem visā pasaulē. Viņu priekšnesumus būs iespējams noskatīties trīs Latvijas vietās:  9. aprīlī Preiļu novada Kultūras centrā,  11. aprīlī Ventspils teātra namā “Jūras vārti”,  13. aprīlī Rīgas Kongresu namā. Savukārt 10. aprīlī notiks Čikāgas dejas kompānijas baletmeistara vadītā meistarklase dejotājiem un baleta māksliniekiem.

Otrais notikums, ko nedrīkst palaist garām, ir Pekinas Dejas teātra izrādes. 2008. gadā dibinātais teātris, kurā Ķīnas tradicionālā deja savijas ar mūsdienīgās mākslas idejām, ar horeogrāfi Vangu Juaņjuaņu  (Wang Yuanyuan) priekšgalā ir atzīts visā pasaulē. “Programmā ir  trīs  atšķirīgi viencēlieni, kas kopumā uzrunās dažādus skatītājus: gan jauniešus, gan seniorus, gan neoklasikas cienītājus un avangarda pielūdzējus,” pauž festivāla direktore. Šo izrādi varēs  baudīt  23. aprīlī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, kā arī 24. aprīlī tā būs skatāma Latvijas Nacionālajā operā. Abās izrādēs skatītājiem tiks piedāvātas Vangas Juaņjuaņas jaunākās horeogrāfijas “Farwell shadows”, “Poison” un “Nightingale and the Rose”, kur Čaikovska mūzika sastopas Oskara Vailda darba motīviem.

Li Tao, Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības padomnieks, preses konferencē pauda prieku par iespēju sadarboties ar Latviju. Tāpat viņš izteica priekšlikumu, ka nākošreiz Latvijas dejotājiem ar saviem priekšnesumiem jābrauc uz Ķīnu, lai veidotos pozitīva kultūras apmaiņa, kas palīdzētu stiprināt kontaktus.

Trešais un visintriģējošākais notikums saistās ar muzikāli horeogrāfisku fantāziju “Ugunī”, kuru kopīgiem spēkiem veido trīs latviešu horeogrāfi – Lita Beiris, Aleksandra Astreina un Antons Freimans. Rūdolfa Blaumaņa dramaturģiskais materiāls atkal tiek atdzīvināts mūsdienīgā veidolā, šoreiz laikmetīgā baleta izrādē. Kā izteicās Lita Beiris, šī deju izrāde būs uzdrošināšanās pieskarties “mūsu Blaumanim”. Arī viens no izrādes horeogrāfiem Antons Freimans apgalvoja, ka darbs ir grūts un būs pārsteigums vērot rezultātu, kā trīs horeogrāfu temperamenti sadzīvos izrādē. Interesanti, ka izvēlētais spēles laukums ir Latviešu Biedrības nama skatuve, kur arī tika izrādītas visas  Blaumaņa lugas. Pasaules pirmizrāde gaidāma 11. maijā.

Ceturtais lielais uzsvars tiek likts uz itāliešu dejotājas Benedetas Kapannas izrādi “Saknes”. Kā pastāstīja Lita Beiris, pirms diviem gadiem māksliniece bija vēlējusies noskaidrot savas dzimtas saknes. Meklējumi viņu bija atveduši uz Latviju, jo viņas vecmāmiņa ir Mirdza Kalniņa, viena no pirmajām latviešu baleta solistēm, kas mācījās un dejoja moderno baletu. Savus atradumus, pārdzīvojumus un emocijas Benedeta Kapanna ir ielikusi tehniski pārdomātā izrādē “Saknes”, kur dejai pievienosies arī foto, video projekcijas un dažādi citi efekti. Izrādi varēs noskatīties 23. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts”.

Tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” ir iespēja apskatīt fotoizstādi “Deja bez robežām”, kas tika atklāta 15. marta vakarā. Fotogrāfijas ļaus apceļot pasauli un ielūkoties festivāla mākslinieku daiļradē.

Tagad tik atliek gaidīt 7. aprīli, kad 22. Baleta festivāls ar lielu vērienu sāksies!

Plašāka informācija šeit.

 

Raksts vēl nav komentēts

Ieraksti komentāru