Baleta atmiņu vakars: “Rozes gari” par “Rozes garu”

5 Mar

Print pagePDF page

Otrdien, 2018. gada 6. martā, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) tiek rīkots izcilajam latviešu baletdejotājam Arvīdam Ozoliņam un slavenajam uzvedumam “Rozes gars” veltīts atmiņu vakars, kura īpašie viesi būs pazīstami Latvijas baletdejotāji un horeogrāfi – Lita Beiris, Genādijs Gorbaņovs, Sarma Rozenberga, Inita Saleniece-Purmale. Sarunu vadīs Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece.

Rozes lomu viencēliena baletā “Rozes gars” (1911) Arvīds Ozoliņš (1908–1996) 20. gadsimta 30. gados dejoja Parīzē un Londonas Koventgārdenas operā, un to var uzskatīt par leģendārā skatuves mākslinieka augstāko karjeras sasniegumu. Angļu žurnālisti pēc trupas izrādes Koventgārdenā, vērtējot Arvīda Ozoliņa uzstāšanos, salīdzināja viņu pat ar nepārspējamo Vāclavu Ņižinski (Vaslav Nijinsky / Вацлав Нижинский, 1889–1950), kurš bija pirmais Rozes tēla iemiesotājs baletā. Parasti šo personāžu uzticēja atveidot ļoti talantīgiem baletdejotājiem – vēlāk “Rozes gars” ir atrodams tādu zvaigžņu kā Māris Liepa (1936–1989) un Mihails Barišņikovs (Михаил Барышников, 1948) repertuārā. Arī uz Latvijas Nacionālās operas (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB) skatuves šis balets ir ticis uzvests vairākas reizes.

Baletā darbība norisinās ap kādu meiteni, kura sapņo par dejošanu ar rozes garu, kas kalpoja par piemiņas lietu no viņas pirmās balles. “Rozes gara” pamatā ir vācu romantisma komponista Karla Marijas fon Vēbera (Carl Maria von Weber, 1786–1826) klavieru kompozīcija “Uzaicinājums uz deju”, ko orķestra mūzikai piemēroja slavenais franču komponists Hektors Berliozs (Hector Berlioz, 1803–1869). Horeogrāfs – Mihails Fokins (Михаил Фокин, 1880–1942). Baleta stāstu Žans Luī-Vodojē (Jean-Louis Vaudoyer, 1883–1963) balstīja Teofila Gotjē (Théophile Gautier, 1811–1872) dzejolī “Rozes gars”. Baleta dekorācijas ar bīdermeijera mēbelēm un kostīmiem veidoja mākslinieks Leons Baksts (Леoн / Лев Бакст, 1866–1924). Pirmizrādi uzvedums piedzīvoja 1911. gada 19. aprīlī Montekarlo. Vāclavs Ņižinskis tēloja Rozi un Tamāra Karsavina (Тамара Карсавина, 1885–1978) – Meiteni, abi dejotāji bija no Sergeja Djagiļeva (Сергей Дягилев, 1872–1929) “Krievu baleta”. Izrāde kļuva par vienu no 1911. gada baleta skatuves veiksmēm, iemantojot lielu skatītāju un kritiķu atsaucību.

Vāclavs Ņižinskis un Tamāra Karsavina baleta izrādē “Rozes gars”. 1911. Publicitātes foto

Godinot Arvīdu Ozoliņu 110. jubilejas gadā, 6. martā uz tikšanos Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā atnāks vairākas ievērojamas personības – gan baletdejotāji, kuri ir tēlojuši “Rozes gara” uzvedumos, gan skatuves mākslinieki, kuriem ir daudz ko stāstīt par spožo meistaru.

Baletdejotāja, horeogrāfe, Starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore, Latvijas Profesionālā baleta asociācijas prezidente Lita Beiris, kura savulaik ir dejojusi Meiteni baletā “Rozes gars”, dalīsies personīgās atmiņās par Arvīdu Ozoliņu. Ar Ozoliņu Beiris saista daudz dažādu lietu un notikumu, kā arī apstāklis, ka tieši Ozoliņa dēļ viņa pievērsās baletam.

Izcilais baletdejotājs, pedagogs, repetitors Genādijs Gorbaņovs (Геннадий Горбанёв) “Rozes garā” dejojis Rozes lomu. Mākslinieks dalīsies atmiņās par piedzīvoto, izpildot šo partiju, kā arī par pieredzi, ko guvis no Arvīda Ozoliņa.

Tāpat sarunās piedalīsies baletdejotāja Sarma Rozenberga un Rīgas Horeogrāfijas skolas baleta un teātra vēstures pasniedzēja, horeogrāfe Inita Saleniece-Purmale, kura no 1987. līdz 1997. gadam bija baleta soliste Valsts deju ansamblī “Daile”.

Atmiņu vakaru vadīs bijusī baletdejotāja, pašlaik – mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, kuras profesionālā pieredze baletā ļaus tikšanās dalībniekiem labāk atklāt savas sajūtas un pieredzi, kas iegūta dejojot uz LNOB un citām skatuvēm.

Pasākums iecerēts kā patīkams vakars sirsnīgā un mākslinieciskā atmosfērā, un tas būs interesants gan jomas profesionāļiem, gan jebkuram kultūras cienītājam.

Laipni gaidīts ikviens!

Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.
Pirms pasākuma apmeklētāji var iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Latvijas baleta leģenda Arvīds Ozoliņš Aleksandras Beļcovas gleznojumos un zīmējumos”.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.

 

Raksts vēl nav komentēts

Ieraksti komentāru